PILSĒTA JĀŅA HVOINSKA DZEJĀ. (Latvian)

The article is dedicated to the evaluation of creative work by poet and translator Jānis Hvoinskis, and it characterises the content and artistic qualities of Hvoinskis’s poetry process. The main focus is on the representation of the phenomenon of the city as an essential and characteristic poetic chronotope segment in Hvoinskis’s poetry. The study aims to identify and assess the characteristic kinds of city concept formation and their importance in building Hvoinskis’s artistic style. The article highlights and evaluates the techniques for designing the artistic structure of the indivisible chronotope in Hvoinskis’s poetry. This view is based on the fundamental principles of phenomenology, i.e., an individual phenomenon (phainómeno) is crucial in the reflection of consciousness, inner temporality, intentionality, intersubjectivity, and lifeworld. In turn, the highlight of poetry subject’s primary condition and existential motifs is logically linked to the main ideas of existentialism in their attitude towards the reason of an individual’s existence, relationships to life and death, freedom of will and choice, determinism. The study’s theoretical and methodological basis includes the ideas of phenomenology theoreticians (Edmund Husserl, Maurice Merleau-Ponty, and others) and the theories of existentialism philosophers (Søren Kierkegaard, Martin Heidegger, JeanPaul Sartre). Hvoinskis’s poetry allows us to speak about a city as a concept, i.e., as a universal and capacious generalising notion (which includes images, notions, symbols) from which its associative components – poetry themes, motifs, images – derive. Thus, it is possible to speak about the depth dimension of the city phenomenon. The city phenomenon in Hvoinskis’s poetry is the landscape that has been adopted as the centre of the world of the lyric subject in both poetry collections that have come out to date: “Lietus pār kanālu e” (Rain over the Channel e, 2009) and “Mūza no pilsētas N” (Muse from City N, 2019). The depth dimension in Hvoinskis’s poetry appears in the natural synthesis of mythical and real chronotope, associatively impressive and plastic imagery, expressive style kindred to surrealism poetics. The city appears as a modernism project created by the logic of industrialisation, simultaneously revealing a metaphysical dimension where symbolic images as constituents of a myth preserve the memory of wholeness of the world. The emotional atmosphere of Hvoinskis’s poetry is defined by the highly existential atmosphere – despite the harsh indifference created by the city, the sadness of existential loneliness, social distance, and aversion towards life, the poet makes the tragic and ugly strangely appealing without losing the feeling of lightness and hope. The poet’s intense intuition and imagination exhibit the congeniality with the 20th-century French modernists. Hvoinskis’s poetry muse is death, which implies life. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Raksts veltīts dzejnieka un tulkotāja Jāņa Hvoinska radošās darbības izvērtējumam, dzejrades procesa saturisko un māksliniecisko kvalitāšu raksturojumam. Galvenā uzmanība fokusēta pilsētas fenomena kā J. Hvoinska dzejai raksturīga un būtiska poētiskās laiktelpas segmenta reprezentācijā. Pētījuma mērķis ir konstatēt un izvērtēt pilsētas koncepta formēšanās raksturīgos paņēmienus un to nozīmi J. Hvoinska mākslinieciskā rokraksta izveidē. Rakstā īpaši akcentēti un izvērtēti nedalāmās laiktelpas mākslinieciskās struktūras konstruēšanas paņēmieni. Šāds skatījums balstīts fenomenoloģijas filozofijā akceptētajos pamatprincipos, kur atsevišķs fenomens (phainómeno) ir būtisks apziņas, iekšējā laiciskuma, jēgas konstituēšanās, intencionalitātes, intersubjektivitātes un dzīvespasaules atspoguļojumā. Dzejas subjekta pamatstāvokļa, eksistenciālo motīvu izcēlums saistāms ar eksistenciālisma filozofijas pamatnostādnēm attieksmē pret indivīda eksistences jēgu, attiecībām ar dzīvi un nāvi, gribas un izvēles brīvību, determinismu. Pētījuma teorētiski metodoloģisko pamatu veido fenomenoloģiskajā filozofijā balstītas teorētiķu – Edmunda Huserla (Edmund Husserl), Morisa Merlo-Ponti (Maurice Merleau-Ponty) u. c. – atziņas, kā arī atsevišķu eksistenciālisma filozofijas pārstāvju – Sērena Kirkegora (Søren Kierkegaard), Martina Heidegera (Martin Heidegger), Žana Pola Sartra (Jean-Paul Sartre) – teorētiskās atziņas. J. Hvoinska dzejā iespējams runāt par pilsētu kā konceptu, kā universālu un ietilpīgu tēlu, jēdzienu un simbolu ietverošu vispārinošu jēdzienu, no kura savukārt izriet tā asociatīvie komponenti – dzejas tēmas, motīvi, tēli. Tātad iespējams runāt par pilsētas fenomena dziļumdimensiju. Pilsētu par savas dzīves pasaules centru pieņēmis liriskais subjekts abos līdz šim iznākušajos dzejas krājumos – „Lietus pār kanālu e” (2009) un „Mūza no pilsētas N” (2019). J. Hvoinska dzejā pilsētas dziļumdimensija izgaismojas mītiskā un reālā laiktelpas segmenta organiskā sintēzē, asociatīvi spēcīgā, plastiskā tēlainībā, ekspresīvi spēcīgā izteiksmē, kas radniecīga sirreālisma poētikai. Pilsēta manifestējas kā industrializācijas loģikas radīts modernisma projekts, taču vienlaikus atklāj metafizisku dimensiju, kurā simboliski tēli kā mīta sastāvdaļa glabā atmiņu par pasaules veselumu. Dzejas emocionālo atmosfēru nosaka izteikti eksistenciāla noskaņa – neraugoties uz pilsētas radīto skarbo vienaldzību, eksistenciālas vientulības skumjām, sociālo distancētību un riebumu pret dzīvi, dzejnieks traģisko un neglīto padara savādi pievilcīgu, nezaudējot viegluma sajūtu un cerību. Dzejnieka intensīvā intuīcija un iztēles darbs uzrāda radniecību franču 20. gadsimta modernistiem. J. Hvoinska dzejas mūza ir nāve, kas implicē dzīvi. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Copyright of Current Issues In Research of Literature & Culture: Conference Proceedings Volume / Aktuālas Problēmas Literatūras un Kultūras Pētniecībā is the property of Liepaja University and its content may not be copied or emailed to multiple sites or posted to a listserv without the copyright holder's express written permission. However, users may print, download, or email articles for individual use. This abstract may be abridged. No warranty is given about the accuracy of the copy. Users should refer to the original published version of the material for the full abstract. (Copyright applies to all Abstracts.)