Polijas-Lietuvas (Žečpospoļitas) Inflantijas vojevodistes (1677-1772) nodokļu un ienākumu jautājums. (Latvian)

Based on the available fragments of published and unpublished materials, the article aims to explore the development of tax policy and its effectiveness in Inflanty. It is closely linked to the question of real income of local nobility (szlachta) and the potential of the voivodeship overall. Nobility was de facto in control of the amount of taxes it should pay, thus hiding the real income. After 1764 financial reforms took place and the local Inflantian szlachta representatives took part in this process, yielding a more realistic picture of potential of Inflanty. With the First Partition of Poland (1772), new masters - Russians run the real estate audits providing the most precise reflection of the 18th century Inflanty - a province which was possibly being richer than it pretended to be. On the one hand, Polish Livonia was vulnerable, with a history of war destructions, on the other - this was a demographically booming province, with a small number of szlachta representatives. The transit of goods, running inns and rent formed a significant source of its income. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Raksta mērķis ir, balstoties uz pieejamajiem publicētiem un nepublicētiem materiāliem, izsekot nodokļu politikas attīstībai un tās efektivitātei Inflantijā. Šis jautājums ir cieši saistīts ar vietējās muižniecības jeb šļahtas reālajiem ienākumiem un vojevodistes potenciālu kopumā. Šļahta faktiski kontrolēja, cik lieli nodokļi tai jāmaksā, tādējādi slēpjot īstos ienākumus. Tomēr pēc Staņislava Augusta kāpšanas Žečpospoļitas tronī 1764. gadā notika finanšu reformas, un šajā procesā piedalījās arī vietējie Inflantijas šļahtas pārstāvji, tā nodrošinot patiesāku informāciju par Inflantijas potenciālu. Līdz ar Polijas pirmo dalīšanu (1772. gadā) jaunā Krievijas vara veica īpašumu lustrāciju, sniedzot visprecīzāko priekšstatu par 18. gadsimta Inflantiju un norādot, ka, iespējams, tā ir bijusi turīgāka, nekā uzrādīja maksājamie nodokļi. No vienas puses, Inflanti-ja 18. gadsimtā bija militāri neaizsargāta, gadsimta sākumā cietusi karos, no otras puses, tā bija demogrāfiski plaukstoša province ar nelielu šļahtas slāni, kur preču tranzīts, kroģēšana un zemes iznomāšana bija nozīmīgs ienākumu avots. [ABSTRACT FROM AUTHOR]

Copyright of Journal of the University of Latvia. History / Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture is the property of University of Latvia and its content may not be copied or emailed to multiple sites or posted to a listserv without the copyright holder's express written permission. However, users may print, download, or email articles for individual use. This abstract may be abridged. No warranty is given about the accuracy of the copy. Users should refer to the original published version of the material for the full abstract. (Copyright applies to all Abstracts.)